Search results for "Postdramatiskais teātris"
showing 6 items of 6 documents
Regnāra Vaivara režija dramatiskā un postdramatiskā teātra kontekstā
2016
Maģistra darbs “Regnāra Vaivara režija dramatiskā un postdramatiskā teātra kontekstā” veltīts Regnāra Vaivara iestudējumu analīzei. Regnārs Vaivars Latvijas teātrī sāk strādāt 20. gadsimta 90. gadu otrajā pusē, kļūstot par vienu no spilgtākajiem savas paaudzes režisoriem. Darbā apskatīta Regnāra Vaivara radošā darbība un personība, pievēršot uzmanību režisora profesionālajai attīstībai un iestudējumu dažādībai. Režisors 20 gadu laikā iestudējis nedaudz vairāk nekā 30 izrādes, strādājot gan dramatiskā, gan postdramatiskā teātra tehnoloģijā. Dramatiskā teātra izrādes skatītas Antonēna Arto Nežēlības teātra teorijas un psihoanalīzes kontekstā, pievēršot uzmanību Regnāra Vaivara sadarbībai ar a…
Vladislava Nastavševa režija postdramatiskā teātra kontekstā
2016
Maģistra darbs „Vladislava Nastavševa režija postdramatiskā teātra kontekstā” veltīts režisora Vladislava Nastavševa mākslinieciskās prakses izpētei, skatot to vācu teātra teorētiķa Hansa Tīsa Lēmana (Hans-Thies Lehmann) izvirzītās postdramatiskā teātra teorijas koordinātēs, kā arī divas nodaļas darbā veltot režisora darbības vērtējumam Antonēna Arto attīstīto Nežēlības teātra ideju un zilo jeb queer teorijas kontekstā. Kā analīzes objekts darbā izmantotas V. Nastavševa Latvijā un ārpus tās tapušās izrādes, kā arī paša režisora publiski paustie mākslinieciskie uzstādījumi un mērķi, kas aplūkoti viņa režijas prakses un jau nosaukto teorētisko diskursu gaismā. Postdramatiskajā teātrī, Nežēlīb…
Monoizrāde kā individuālās narācijas forma Latvijas postpadomju teātrī
2016
. Maģistra darbā „Monoizrāde kā individuālās narācijas forma Latvijas postpadomju teātrī” aplūkots monoizrādes fenomens, kam Latvijas teātra teorētiķi nav pievērsuši plašu uzmanību. Monoizrāde 21.gs. Latvijas teātrī līdz ar stāstu stāstīšanas prakses attīstību, ievērojot stāsta kā personiski izjustas pieredzes individuālo un subjektīvo raksturu, iegūst jaunas kvalitātes, dibinot dialoģiskas attiecības ar auditoriju. Solo priekšnesums veicina uzticības pilnu attiecību veidošanu starp izpildītāju un auditoriju, atklājoties aktiera personībai. Kaut arī monoizrādes dramaturģisko pamatu veido monologs, auditorija tiek iesaistīta skatuviskajās norisēs – gan fiziski, gan garīgi, kur izpildītajos t…
Teātra kritikas funkcijas postdramatiskā teātra laikmetā
2019
Maģistra darbs “Teātra kritikas funkcijas postdramatiskā teātra laikmetā” ir veltīts teātra-skatītāju-kritikas savstarpējām attiecībām. Darba teorētiskajā daļā analizēts teātra teorētiķa Hansa-Tīsa Lēmana (Hans-Thies Lehmann) “postdramatiskā teātra” koncepts. Noskaidrots teātra kritikas jēdziens un galvenās funkcijas. Balstoties uz preses materiāliem un darba autores aptaujā gūtajiem rezultātiem, veikts pētījums, kurā analizētas teātra skatītāju, mākslinieku un kritiķu attiecības, izpratne par teātra kritiku Latvijā mūsdienās – postdramatiskā teātra laikmetā. Kā arī analizētas trīs paaudžu latviešu kritiķu recenzijas, ar mērķi salīdzināt funkciju, pētniecības metožu, postdramatisko elementu…
Politiskais teātris mediju sabiedrībā Latvijā: komunikatīvais raksturojums un funkcijas (2011-2016)
2017
Maģistra darba „Politiskais teātris mediju sabiedrībā Latvijā: komunikatīvais raksturojums un funkcijas (2011-2016)” mērķis ir noskaidrot politiskā teātra komunikatīvo raksturojumu un funkcijas. Teorētiskajās nodaļās skaidrots komunikācijas process teātrī, politiskā teātra jēdziens un postdramatiskā teātra teorija. Metodoloģijā izmantota teātra semiotiskā analīze un kvalitatīvā kontentanalīze, tāpat arī kvantitatīvā kontentanalīze un daļēji strukturētās intervijas kā palīgmetodes.Politiskais teātris kā medijs Latvijā realizē izklaides, informatīvo, korelācijas un kultūras nepārtrauktības, un mobilizācijas funkcijas. Latvijas neatkarīgajos teātros, salīdzinot ar valsts teātriem, lielāka iete…
Latviešu autoru 21.gadsimta teātra tekstu funkcionalitāte
2019
Maģistra darbs “Latviešu autoru 21. gadsimta teātra tekstu funkcionalitāte” veltīts latviešu autoru 21. gadsimta teātra tekstu analīzei, pievēršot uzmanību tekstradei un teksta funkcionalitātei. Mainoties teātra tekstu un iestudējumu savstarpējām attiecībām un tekstam zaudējot centrālo lomu iestudējumos, mainījušies arī teātra tekstu radīšanas principi un teksta funkcionalitāte iestudējumā, un tas sevišķi spilgti novērojams postdramatiskā teātra kontekstā. Latvijas teātrī par būtiski pagriezienu kļuva Alvja Hermaņa 2004. gada izrāde “Latviešu stāsti” (Jaunais Rīgas teātris), kas aktualizēja diskursu par teātra tekstiem. Šajā darbā no tekstrades un teksta funkcionalitātes viedokļa analizētas…